Janika Suvra: "Rīga man ir īpaša"

Augusta trešajai dekādei ir īpaša nozīme Latvijas jaunāko laiku vēsturē. 1989. gada 23. augustā vairāk nekā miljons cilvēku sadevās rokās no Garā Hermaņa torņa Tallinā līdz Ģedimina laukumam Viļņas vecpilsētā, apliecinot baltiešu brīvības alkas. 1991. gada 21. augustā, dienu pēc Igaunijas, Latvija atjaunoja valstisko neatkarību. Par šo notikumu aculiecinieci kļuva arī Janika Suvra.

Sešpadsmit gadus vēlāk FIBA Eiropas nodaļas delegācijas sastāvā viņa izvērtēja Latvijas gatavību Eiropas sieviešu basketbola čempionāta rīkošanai 2009. gadā. Trīs nedēļas vēlāk, 2007. gada 11. maijā, Latvija ieguva tiesības rīkot finālturnīru. Janika Suvra intervijā stāsta par savu karjeru, saistību ar Rīgu, Latvijas spēlētājiem un darbu FIBA.

Tulūza basketbolā nav īpaši pazīstama?
Piedzimu tur. Profesionālo karjeru piecpadsmit gadu vecumā sāku mazā pilsētā divu stundu brauciena attālumā no Tulūzas. Lai gan Mirandā ir tikai trīs tūkstoši iedzīvotāju, vairākkārt kļuvām par Francijas čempionēm. Vēlāk līdzīgus panākumus guva "Challes Basket".

Nākamā bija Gaismas pilsēta...
Vēlējos spēlēt lielākā pilsētā un pārcēlos uz Parīzi. "Racing Basket" komandā spēlēju kopā ar latvieti Aneti Muižnieci - Brici (Kārļa Muižnieka māsa – eSports.lv). Mans treneris bija Indulis Vanags.

Kā Tu pirmoreiz nokļuvi Rīgā?
"Racing Basket" 1991. gadā viesojās Latvijā un tas bija labākais laiks manā dzīvē (smaida). Piedalījos svinībās kopā ar brāļiem Igoru un Raimondu Migliniekiem.

Pilsēta bija pilna ar tankiem un bruņumašīnām, daudzi izskatījās nobijušies, cilvēkiem likās, ka sāksies karš. Savos divdesmit gados jutos fantastiski. Biju pārāk jauna, lai justu bailes, Rīga bija labākā vieta zemes virsū. Nekad to neaizmirsīšu.

Bija arī citi iespaidi?
Toreiz satiku Uļjanu Semjonovu, man nesanāca ar viņu spēlēt, taču saruna izdevās lieliska. Rīgas "TTT" ieguva tik daudz titulu, Semjonova bija laipna un jauka. Šogad Kiprā satiku brāļus Migliniekus. Limasolā teicu "Ak, Dievs!", nebijām redzējušies sešpadsmit gadus.
Rīga man ir īpaša vieta, noteikti atgriezīšos.

Sekoja jauns pavērsiens?
1993. gadā pievienojos "Bourges Basket", kuru tolaik trenēja krievu speciālists Kapranovs, bijušais "Challes Basket" treneris. Devos uz Buržu viņa dēļ, paliku desmit gadus un guvu labākos panākumus. Trīsreiz uzvarējām Eirolīgā. 1997. gadā ieguvām titulu Grieķijā, 1998. gadā tas notika Buržā un 2001. gadā triumfējām Mesīnā, Itālijā. Toreiz "Četru finālā" nebija jābūt pārstāvētam vietējam klubam. Piedalījās Pēča (Slovākija), Brno (Čehija), Burža un Valensjēna (Francija), spēlējām gandrīz tukšā zālē. Pēc tās dienas FIBA nolēma, ka "Četru finālu" jārīko vienai no finālistēm.
Karjeru noslēdzu 2003. gada jūnijā, tas liekas tik sen.

Eiropas čempiones titulu ieguvi Francijā...
2001. gadā Francija uzvarēja Eiropas čempionātā. Pats labākais – savās mājās. Novēlu Latvijai uzvarēt 2009. gadā, jo rīkot un uzvarēt ir labākais, kas var notikt. Nav viegli uzvarēt mājās, spiediens ir liels, taču basketbolam tas ir vislabāk.

Kas notiks 2007. gada finālturnīrā?
Šogad mājiniecēm – Itālijai - finālturnīrā ies grūti, vienā grupā ir Krievija un Francija. Un Grieķija. Kādam ir jāizstājas no tālākās cīņas. Pēc izlozes itāļi teica "Mamma mia!". Pozitīvi, ka Latvijai ir jauna komanda, redzēju Latvijas U-20 valstsvienību, tai ir labas izredzes. Būs interesanti viņas redzēt nākotnē. Katrai spēlētājai novēlu nokļūt Olimpiskajās spēlēs. Man tas izdevās vienreiz, Sidnejā. Tā ir labākā lieta, kas var notikt – būt daļai no Olimpiskajām spēlēm.

Kā nokļuvi FIBA?
2003. gada jūnijā kļuvu par "Bourges Basket" izpilddirektori, strādāju ar kluba sponsoriem. FIBA Sieviešu Eirolīgas izlozē pārstāvēju komandu un satiku Naru Zanolinu, FIBA Eiropas nodaļas ģenerālsekretāru. Viņš teica, ka vēlas mani redzēt FIBA Europe rindās. Pēc trīs mēnešiem – 2003. gada novembrī – sāku strādāt FIBA Eiropas nodaļas jaunajā mītnē Minhenē. Pirms tam studēju komunikācijas zinātnes un mārketingu, tā bija lieliska iespēja, nolēmu – tagad vai nekad!

Pārcelties no Francijas uz Vāciju bija jauna pieredze...
Jauna pieredze – ļoti precīzi. Esmu francūziete un dzīvot Vācijā ir pavisam savādāk. Ļoti atšķirīga mentalitāte un dzīvesveids. Spānijā un Itālijā ir viegli. Vācijā cilvēki tiekas retāk, ir ļoti individuāli.

Kā ir mainījusies FIBA?
FIBA Eiropas nodaļa ir ļoti jauna organizācija. Tā pastāv nepilnus piecus gadus, sākumā tā bija tiešām maza. Piemēram, toreiz biju vienīgā savā departamentā, tagad esam astoņi, pieaugam (smejas). Kļūstam profesionālāki un noteiktāki. Joprojām esam jauni, daudzas lietas var uzlabot. Vairāk laika un naudas ieguldām interneta vietnes uzlabošanai.
Esam atšķirīgi no lielās FIBA, vēlamies palīdzēt vietējiem sacensību rīkotājiem, Atbraucot uz Rīgu, neuzspiežam "Jums jādara tas un tas!", strādājam kopā. To nekad nevar pabeigt...

...tāpat kā Rīga nekad nav gatava!
Jā! 2006. gadā sākām jaunu projektu – Sieviešu basketbola gadu Eiropā, lai finansiāli un strukturāli palīdzētu sieviešu basketbolam. Esmu gandarīta par to. Projekta pirmā virsotne būs Itālijā. Ceru, ka uzmanība turpinās augt, dažās valstīs interese ir ļoti liela. Tas pat nav gads, tie ir astoņpadsmit mēneši.

Raisījās diskusijas par Sieviešu basketbola gada logo?
Logo paliks, tas ir provocējošs, jārīkojas atšķirīgi, lai izceltos. Eiropas Kausa "Četru finālā" Kiprā vietējie rīkotāji teica, ka to nevar izmantot. Viņiem nācās to darīt, to ir apstiprinājusi FIBA. 2006. gadā saņēmām pārmetumus, šogad jau Kiprā rīkojām īpašu pasākumu Sieviešu basketbola gada ietvaros. Bija nepieciešams grūdiens, savādāk priekšroka vienmēr tiek dota futbolam vai kam citam. Darījām, grūdām un tas nostrādāja.

Paveras jaunas iespējas Eiropas līmenī...
Francijas virslīga attīstās, ir labas idejas, ko vēlamies izmantot Eiropas līmenī. Stumt! Labs veids, kā to darīt, ir iesaistīt spēlētājas sabiedriskajās aktivitātēs. Spēlētājas ir sievietes, laulātās draudzenes, viņas rūpējas par māju. Spēlētājas dodas uz slimnīcām, uz skolām, lai piesaistītu bērnus. Tas patīk politiķiem, sports un sabiedrība. Tam viņi parasti atrod naudu. Francijā tas gūst panākumus, spēlētājām tas patīk. Bērni saņem uzmanību, jūtas iesaistīti un vajadzīgi. Spēlētājas jūt, pirmkārt, cik daudz var, otrkārt, spēj dot citiem. Iespēja, kas jāizmanto Eiropas līmenī. Vīriešu basketbolā tas ir savādāk.

Atšķirīgais palīdz?
Jābūt tuvu bērniem un sabiedrībai, Buržā līdzīgi pasākumi notiek gandrīz katru nedēļu. Daži Virslīgas treneri saka, ka spēlētājām šajā laikā jāatpūšas, taču tā nav tiesa. Tas neaizņem daudz laika, bet dod papildus gara spēku. Apmeklējot cilvēkus ar kustību traucējumiem, apjaut, ka tev ir divas rokas, divas kājas, vari būt laimīgs. Programmu sāka Francijas virslīgas vadītājs Žans Pjērs Siutā, to apstiprināja valdība. Treneri saprata, ka komandas gūst daudz laba, spēlētājām ir papildus iedvesma. Redzot citus grūtībās, vairāk nesūdzies un velti sevi darbam laukumā.

Sponsoriem, spēlētājām, sabiedrībai ir labi būt daļai no programmas. Tas paņem laiku, taču ir izdevīgi visiem. Tiek iesaistītas jaunas valstis. "Sieviešu basketbola gada" projekta vadītāja Estere Vendera devās uz Angliju, Zviedriju, Norvēģiju, Īslandi, kur basketbols agrāk nebija populārs. Piecdesmit viena valsts, visas ir dažādas. Serbija un Horvātija ir vienādas? Protams, nē, Latvija un Lietuva nav tas pats. Eiropā ir liela daudzveidība.

Paldies par sarunu!
Paldies, un tiekamies Itālijā!

Janika Suvra
• Dzimusi 1969. gada 19. septembrī Tulūzā
• Francijas valstsvienībā spēlēja ar astoto numuru
• 2005. gadā par ieguldījumu Francijas basketbolā apbalvota ar Goda Leģiona ordeni (Francijas augstākais apbalvojums)
• 1984. – 1989. gads "BAC Mirande"
• 1989. – 1990. gads "Fresno State" (Ziemeļamerikas Nacionālā studentu sporta asociācija, Kalifornija, ASV)
• 1990. – 1992. gads Parīzes "Racing Basket"
• 1992. – 1993. gads "SPO Rouen Basket"
• 1993. – 2003. gads "CJM Bourges Basket"
• 2003. gada jūnijs – novembris "Bourges Basket" izpilddirektore
• 2003. gada novembris – pašreiz FIBA Eiropas nodaļas Īpašumu direktore-rīkotāja

Spilgtākie notikumi Janikas Suvras karjerā
• Astoņkārtēja Francijas čempione (1988., 1989., 1995. – 2000. gads)
• Francijas valstsvienības kapteine no 1997. līdz 2002. gadam
• Eiropas čempione 2001. gadā
• Eiropas vicečempione 1993. un 1999. gadā
• Aizvadījusi 251 spēli Francijas valstsvienībā
• Trīskārtēja Eirolīgas uzvarētāja (1997., 1998. un 2001. gadā)
• "Bourges Basket" kapteine no 1996. gada līdz 2003. gada maijam

Autors pateicas Latvijas basketbola savienībai par atbalstu intervijas tapšanā.

eSports.lv intervijas
url=http://www.esports.lv/forums/viewthread.php?tid=53664Maskavas apgabala "Spartak" ģenerālmenedžeris Šabtajs Kalmanovičs "Svarīgi veikt pareizu finanšu sadalījumu"/url
url=http://www.esports.lv/forums/index.php?tid=46204&fidd=0SOK izpilddirektors Žilbērs Felī: "Svarīgi saprast Olimpisko spēļu pievilcību"/url
url=http://www.esports.lv/forums/index.php?tid=43439&fidd=0FIBA Eiropas nodaļas Sporta direktors Kosta Ilijevs: "Valsts lielumam nav nozīmes"/url

Foto: FIBA Europe