Muižnieks: "Sirdī pārstāvējām Latviju"

"ASK Rīga" uzvarēja ne tikai pirmajā Eiropas klubu turnīrā (Čempionu kausā), bet arī nākošajos divos. Šos uzvaras mirkļus piedzīvoja arī leģendārās komandas spēlētājs Valdis Muižnieks, kurš kopā ar pārējiem tālaika spēlētājiem tiks godināts pirmdien paredzētajā ULEB kausa atklāšanas spēlē starp "ASK Rīga" un "Lukoil Academic".

Pirmkārt, ko Jūs domājat par iniciatīvu godināt Eiropas basketbola klubu turnīru piecdesmito gadadienu ar ULEB kausa atklāšanas spēli starp "ASK Rīga" un "Lukoil Academic"?

"Ir liels prieks skatīties uz Eiropas klubu turnīru pastāvēšanu arī pēc 50 gadiem. Vēl patīkamāk būs noskatīties pirmā Eiropas klubu turnīra fināla atkārtojumu tepat Rīgā. Nākas atzīt, ka konkurences līmenis ir pieaudzis ļoti, salīdzinot ar laiku, kad mēs sākām, tāpat arī spēlētāju līmenis. Savā laikā piedalījās tikai pāris komandas, pārsvarā no PSRS, kā "ASK Rīga", "CSKA", Tbilisi "Dinamo", Sofijas "Academic", un, protams, "Real Madrid". Tagad varam ieraudzīt daudz un dažādas komandas no visas Eiropas. Tas ir patīkami."

"ASK Rīga" izcīnīja trīs uzvaras pēc kārtas sākot ar 1958.gadu. Vairāk nekā 16 000 līdzjutēju noskatījās atbildes spēli Rīgā āra stadionā. Kādas bija sajūtas, pirmoreiz paceļot virs galvas Čempionu kausu?

Brīnišķīgas sajūtas. Politiskā situācija toreiz neatļāva pārstāvēt Latviju, tomēr patiesībā visi iekšēji tā jutāmies, izņemot Aleksandru Gomeļski, jo pārējie bija latviešu spēlētāji 1958.gada komandā.

Jūs nospēlējāt izšķirošo lomu 1959.gada fināla atbildes spēlē, realizējot divus kritiskus metienus spēles pēdējās sekundēs 20 000 Sofijas kluba līdzjutēju klātbūtnē. Kādas ir tavas atmiņas par šo spēli, un kas bija raksturīgs tolaik eiropiešu basketbolam?

Ja godīgi, tad atmiņas ir nedaudz izplūdušas. Atceros, ka kopš tā laika, kad biju viens no komandas līderiem, biju viens no nedaudziem, kuriem uzticēja izšķirošo metienu izpildīšanu. Emocijas sita augstu vilni, bet tik un tā tas bija 50 gadus atpakaļ... Mums bija ļoti laba komandas ķimīja un zinājām, ka varam sakaut pretiniekus vispirms jau kā komanda.

Tev bija iespēja uzspēlēt ar pirmo leģendāro spēlētāju Eiropā Jāni Krūmiņu, kurš bija dominējošs spēks groza tuvumā. Cik īpaši bija spēlēt kopā ar viņu plecu pie pleca, un vai vari raksturot viņu kā spēlētāju?
Ārpus laukuma viņš bija mans labākais draugs. Vēl aizvien laiku pa laikam apciemoju viņa sievu un ģimeni. Viņš bija visgodīgākais vīrietis, patiess savā sirdī, viņš nekad nesāpināja citus. Īsts džentelmenis. Laukumā viņam, protams, bija auguma priekšrocības, bet viņa lielākais talants bija nesavtība un spēja lasīt spēli. Tu vienmēr varēji paļauties uz viņu, kurš atdos piespēli partnerim, ja tas atradīsies labākā pozīcijā. Svarīgi, ka mums bija lieliska sapratne laukumā. Ļoti daudz izmantojām pick'n'roll, un varu teikt, ka daudz punktus guvu tieši dēļ viņa. Ja salīdzinām viņu ar citiem mūsdienu centriem, kā Sabonis un citi, protams, viņi ir daudz spēcīgāki un atlētiskāki, taču tikai daži spēj parādīt tādu inteleģenci laukumā kā Krūmiņš.

Aleksandrs Gomeļskis bija komandas galvenais treneris visu trīs titulu iegūšanas laikā, kas viņu padarījis par vienu no visu laiku labākajiem Eiropas treneriem. Kāds bija jaunais Gomeļskis, un kā viņš tev palīdzēja kļūt par labāku basketbolistu?
Runājot par Aleksandru Gomeļski, viņu varu raksturot kā jaunu, ambiciozu treneri, kas Rīgā ieradās 1954.gadā. Viņš bija armijas leitnants, un viņam bija jādodas no Ļeņingradas uz Kaļiņingradu, taču kaut kā situācija izmainījās un viņš tika iecelts par "ASK Rīga" galveno treneri. Viņu varu raksturot kā nestandarta vadītāju un lielisku motivētāju. Viņš bija tas, kurš spēja sapulcināt spēlētājus no četriem labākajiem Latvijas klubiem "ASK Rīga" sastāvā. Viņš bija izcils psiholoģijas jautājumos, kurš izmantoja individuālu pieeju spēlētājiem. Tādēļ visu viņa vadīto komandu rezultāti bija tik sekmīgi. Viņš vairākkārt izmantoja individuālas pārrunas - jā, dažreiz kliegdams -, bet viņš zināja pareizo ceļu uz mērķu realizāciju. Viņš bija tas, kurš pamanīja Jāni Krūmiņu un iesaistīja komandā. Godīgi, agrāk bija visapkārt labu basketbola speciālistu, bet viņš iemiesoja praktiski visu sevī, sakot ar vadīšanu un beidzot ar spēlētāju atlasi.

Vai tevī ir lepnums par to, ka palīdzēji aizsākt kaut ko tik īpašu, zinot, cik populāri ir Eiropas klubu turnīri pasaulē?
Jā, esmu lepns par faktu, ka mēs bijām tie, kas aizsāka Eirolīgu, un īpaši gandarījums ir par to, ka bijām labākā komanda kontinentā. Esmu laimīgs, ka mūsu slavas gadi sakrita ar līgas izveidošanās laiku. Vēlu veiksmi un turpināt iesākto.

Izmantotie resursi:
www.ulebcup.net